28.06.2023

ES ESMU KRONUS – Jana Ķimenīte, klientu vadītāja


Uz piekto projekta “Es esmu KRONUS” sarunu esam aicinājuši Ziemeļeiropas klientu vadītāju Janu Ķimenīti. Viņa sevi ir pierādījusi kā uzticamu un mācīties gribošu komandas papildinājumu. 

Jana ir aktīva un vienmēr izpalīdzīga kolēģe, kas ar lielu atbildību izturas pret saviem darba pienākumiem. Sarunas gaitā uzzinājām vairāk par viņas darba ikdienu, kā arī brīvā laika pavadīšanas paradumiem, kur lielu daļu šobrīd aizņem darbošanās zemessardzē.

Ar ko Tev saistās KRONUS?

 

KRONUS man vienmēr ir saistījies ar koku, bet tādā dzīvā nozīmē. Nevis ar koka produktiem, bet dzīvu koku, kāpēc tā tas ir, īsti pateikt nevaru. Pirms tam strādāju loģistikas uzņēmumā, kur zināju, ka tādas paletes ir un cilvēki grib, lai mēs tās vedam atpakaļ. Tagad, strādājot KRONUS, man šis ceļš noteikti šķiet ļoti loģisks. Vēl viena asociācija ir laba darba kultūra, jo arī par to biju pirms tam dzirdējusi.

 

Kā sākās Tava karjera KRONUS?

 

Pieteicos darbam KRONUS, jo sapratu, ka iepriekšējā amatā un uzņēmumā esmu sevi izsmēlusi. Biju izdomājusi, ka gribu nākt tieši uz KRONUS. Visā laika posmā, kad meklēju darbu, biju izsūtījusi vien četrus CV. Jau no paša sākuma KRONUS bija prioritāte. Kā minēju, labās atsauksmes par darba kultūru un cieņu pret darbiniekiem nospēlēja svarīgu lomu. Pieteikšanās process bija ļoti mierīgs. Mani brīdināja, ka šis posms ir diezgan laikietilpīgs, jo atlases posmu ir vairāk nekā standarta uzņēmumos. Bet tad, kad es sāku iepazīt komandu, vēl labāk sapratu, kāpēc atlases process ir tāds, kāds tas ir. Tam reāli ir jēga! Protams, katram cilvēkam ir savs raksturs un viedoklis, bet ienākot birojā, ir jūtams pozitīvisms, visas komandas strādā kopā. Apkārt ir ļoti pozitīvi un atbalstoši cilvēki. Ilgais uzņemšanas process ir ļoti labi izstrādāts un atbilstošs.

 

Jana Ķimenīte 3

Kāda izskatās tipiska Tava darba diena?

Esmu visu tā smuki salikusi kalendārā. Protams, ne vienmēr viss notiek pēc grafika, bet principā ierodos darbā diezgan laicīgi. Man patīk mierīgi iedzert kafiju, aprunāties ar kolēģiem un sagatavoties darba dienai. Sākumā ir e-pastu pārbaude, jānokontrolē, vai nav kādas ātrās izmaiņas. Pēc tam sākas kontaktēšanās, lai piesaistītu jaunus klientus un papildinātu portfolio. Nevar aizmirst pusdienas, bieži vien tās apvienoju ar mazu aplīti ap biroju, lai nedaudz izvēdinātu galvu. Atlikusī dienas daļa arī tiek pavadīta, sazinoties ar klientiem un dibinot jaunas sadarbības. Paralēli jādarbojas kādos projektos, tehniski visa informācija jāsavada sistēmā.

Kādi ir Tavi tiešie darba pienākumi?

Principā mans galvenais darba uzdevums ir uzturēt un attīstīt biznesa attiecības ar esošajiem klientiem, bet, ņemot vērā, ka mans klientu portfelis vēl nav tik augstā līmenī, nodarbojos arī ar aktīvo pārdošanu. Tie ir zvani klientiem Zviedrijā, Somijā, nedaudz arī Norvēģijā. Meklēju jaunus klientus Ziemeļeiropas tirgū.

Kas Tev vislabāk patīk savā darbā?


Patiesībā man laikam patīk viss! Protams, ir kaut kādas nianses dzīvē bijušas, kur nav viss 100% ideāli. Man dzīvē ir paveicies, ka varu darīt to, kas patīk un padodas. Arī KRONUS darbošanās ar klientiem, būt komandā ar lieliskiem kolēģiem principā ir tas, kas sniedz to pozitīvo sajūtu. Nav bijis līdz šim uzdevumu vai projektu, kas nemaz nepatiktu vai sagādātu neērtības. Man ļoti patīk, ka savu darbu varu kombinēt – darbs ar esošajiem klientiem un sarunas ar potenciālajiem klientiem. Jauki, ka varu arī savas tehniskās zināšanas pielietot. Uz darbu nāku ar prieku!


Kāds bija Tavs pirmais apmaksātais darbs?


Tagad tas droši vien skaitītos nelegāli, bet kad es biju maza, tad tas bija normāli. Es dzīvoju laukos un mums bija jāstrādā kolhozā – kaplējām bietes. Apstājies vagas galā, redzi, kur tā iet, bet nezini, kur beidzas. Tā mēs visu vasaru tur darbojāmies. Paralēli bija jāpalīdz arī pašu saimniecībā. Visa saņemtā naudiņa gan tika iztērēta, lai sagatavotos skolai un nopirktu nepieciešamās lietas.


Kā Tu pavadi savu brīvo laiku?


Tagad gan esmu paņēmusi mazu pauzīti no Capoeira treniņiem, tas ir brazīliešu nacionālais cīņas mākslas veids ar dejas elementiem. Tur ir daudz akrobātikas, stāvēšana uz rokām, ritentiņi, tiltiņi un tamlīdzīgi. Parasti divas reizes nedēļā apmeklēju šos treniņus. Pa vakariem mācos spēlēt ģitāru, esmu pabeigusi kursus, bet noteikti prasītos vēl papildus pamācīties. Tagad mācos arī zviedru valodu, kas arī vienmēr ir bijis tāds mazs sapnītis un tagad arī ir iemesls, kāpēc man to darīt. Tagad tas ir ne tikai interesanti, bet arī ļoti noderīgi darbā, ņemot vērā, ka strādāju ar Ziemeļeiropas tirgu. Vasaras sezonā braucu ar motociklu un vēl aktīvi darbojos zemessardzē.

Es esmu KRONUS

Kāpēc izvēlējies iestāties zemessardzē?


Kad pabeidzu vidusskolu, es domāju par to, ka varētu armiju izvēlēties kā profesiju. Tas bija 1998. gads un situācija armijā bija tāda kā bija, īsāk sakot, ne pārāk labā līmenī. Tajā laikā izvēlējos to nedarīt. Tā doma par armiju man visu laiku bija klātesoša. Tomēr atkal kaut kā atliku. Līdz 40 gadiem ir jāiestājas armijā, ja vēlies dienēt, to es biju nedaudz palaidusi garām, kad man augustā palika 40, sapratu, ka esmu nokavējusi. Tad es sāku interesēties par zemessardzi, tajā laikā strādāju viesnīcā un brīvdienu man bija maz, lai to apvienotu. Tajā rītā, kad sākas Krievijas iebrukums Ukrainā, es biju pilnīgā šokā. Tas arī bija brīdis, kad sapratu, ka jāiet un kaut kas jāmācās, ja lietas tā var mainīties vienas dienas laikā. Bijušie kolēģi un draugi Itālijā pēc kara sākuma teica, ka varu visu ģimeni pie viņiem vest un braukt dzīvot tur, bet es Latviju netaisos pamest. Es arī zinu, ka būt civilajam, kas neko nesaprot no šādām situācijām, ir diezgan traucējoši armijai. Tas arī bija brīdis, kad pati sapratu, ka no šādām situācijām neko nesaprotu, bet prom braukt netaisos un tā jau vairāk nekā gadu esmu zemessargs.

Kā var kļūt par zemessargu? Vai to var apvienot ar darbu?


Vispirms raksti iesniegumu, ka vēlies to darīt. Nepieciešams iziet arī medicīnisko komisiju, jo arī fiziski ir jābūt spējīgam izdarīt lietas. Tā kā tiek sniegta piekļuve ieročiem un notiek šaušanas mācības, tad skaidrs, ka jābūt arī nosvērtam cilvēkam, kam arī ir nepieciešama šī te ārstu komisija. Ja tiec atzīts par derīgu, tad notiek pirms zvēresta apmācība, kur reāli izstāsta, par ko tas ir, kas tevi sagaida, metaforiski izsakoties — vari pacelt to somu, ja ir vēlēšanās un spēks. Tad tiek dots zvērests, ka mēs aizstāvēsim savu valsti, teritoriju un iedzīvotājus ar savu veselību un dzīvību. Pēc tam seko pamatapmācība, tiek izsniegta forma un ekipējums. Izejot pamatapmācību no kandidāta kļūsti par zemessargu, bet ar to viss nebeidzas. Pēc tam tāpat notiek dažādas apmācības — jo vairāk apmeklē, jo vairāk zini un iemācies. Turpini mācīties, nostiprināt savu emocionālo un fizisko izturību, jāspēj darboties vienam, grupā, jāiztur pārgājieni, naktis mežā un jāklausa pavēlēm. Zemessargu mācībās var piedalīties brīvdienās, ja ir vēlme, var apgūt vienā mēnesī visu. Pagaidām papildu mācības galvenokārt notiek brīvdienās, kas nerada šķēršļus to apvienot ar pamatdarbu.


Kas līdz šim ir tāds atmiņā paliekošākais mirklis no zemessardzes?


Vistrakākais izaicinājums laikam ir maršēšana ar mugursomu. Nevis tāpēc, ka es nevarētu pacelt vai panest to somu, bet, kad tu ej viens pats savā ritmā, ir daudz vienkāršāk. Šeit ir jāiet grupā un noteiktā ritmā — kad jūti, ka esi tas lēnākais posms, ir grūti. Šis ritms nosaka visas grupas ātrumu un uzdevuma izpildes kvalitāti.

WhatsApp Image 2023-06-07 at 10.54.09

Ar kādiem izaicinājumiem saskaries savā darba ikdienā?


Jāsaka, ka daudz kas vēl ir izaicinājums, bet biju ļoti pārsteigta par to, cik ātri pielāgojos mūsu datu apstrādes sistēmai, kas ir liela un sarežģīta programmatūra. Sākumā, ieraugot šo programmu, man šķita, ka es nekad dzīvē to neapgūšu, bet tagad strādāju un viss ir labi. Par pārējo nevaru sūdzēties. Protams, lielos uzņēmumos ir specifiskas procedūras, bet tās visas ir aprakstītas un paskaidrotas. Arī vadība, komanda un citi departamenti nekad neatsaka palīdzību, nav bijuši brīži, kad justos pamesta vai atstāta novārtā. Ir svarīgi apgūt šo uzņēmuma lielo shēmu, kas katram uzņēmumam ir atšķirīga, bet pēc tam jau viss izdodas, kā vajag. Es neredzu problēmas, es redzu izaicinājumus, kurus pārvarēt ir manā dabā.

Kādi būtu Tavi profesionālās izaugsmes mērķi?


Tā kā ražošanas uzņēmumā pirms tam neesmu strādājusi, tad man ir svarīgi vispār saprast šo nozari. Skaidrs, ka bez attīstības kā tādas es savu dzīvi iedomāties nevaru, līdz ar to mana doma būtu ar laiku kļūt par lielo klientu vadītāju, kas strādā ar lielajiem klientiem un svarīgajiem projektiem. Es saprotu, ka līdz tam vēl ir daudz kas jāmācās un jāapgūst. Tas būtu nākamais līmenis, ko es vēlētos sasniegt!


Kāds ir Tavs dzīves moto?


Ik pa laikam šie moto ir jāpielāgo reālajiem apstākļiem, bet jau kopš bērnības atceros, ka tētis teica: “Nekad nedari otram to, ko negribi, lai dara tev!”. Būtībā arī visa mana dzīve balstās uz šo vienu bausli, tas sevī ietver praktiski jebko. Tas ir veids, kā es dzīvoju. Pēdējā laikā ir nācis arī klāt teiciens: “Darbs nav pabeigts tad, kad ir grūti. Darbs ir pabeigts tad, kad tas ir izdarīts”.

WhatsApp Image 2023-06-07 at 10.46.20