TIRGUS PĀRSKATS Q1/2026

Mēs prognozējam, ka šī tendence turpināsies arī 2026. gada pirmajā ceturksnī, un cenas turpinās kāpt. Ja tirgus attīstīsies līdzīgi kā līdz šim, pirmā ceturkšņa otrajā pusē iespējams izteiktāks cenu kāpums.

Vairāki būtiski faktori norāda uz iespējamu pieprasījuma pieaugumu pēc Eiropas zāģmateriāliem 2026. gada sākumā: ES zāģētavas strādā ar samazinātām peļņas maržām augsto apaļkoku cenu un vājo pieprasījuma līmeņu dēļ; turpinās ražošanas jaudu samazināšana zāģētavās augsto izmaksu un zema pieprasījuma dēļ, tādējādi sarūk tirgus piedāvājuma puse; pieprasījumam pieaugot, piegādātāji nevarēs tūlītēji kompensēt trūkstošās jaudas; 2025. gadā ECB samazinātās procentu likmes, kā arī pieaugošais būvniecības aktivitātes līmenis, radīs būtiski lielāku pieprasījumu pēc kokmateriāliem nekā 2025. gada sākumā; zemi krājumi un samazinātas jaudas palielina cenu svārstību risku.

Papildus tam ASV tarifu politika, kas spēkā kopš 2025. gada septembra, dod priekšroku ES zāģmateriāliem salīdzinājumā ar Kanādas produkciju. Tarifu starpība 10% apmērā sniedz konkurētspējīgas priekšrocības, ko ES ražotāji aktīvi izmanto, tālāk samazinot iespēju, ka tuvākajā nākotnē ES zāģmateriālu cenas varētu samazināties.

ASV valdības “shutdown”, kas ilga no oktobra sākuma līdz novembra vidum, ir aizkavējis dažādu statistisko datu publiskošanu, kas tirgū radījis gaidīšanas režīmu, jo arī 2026. gada 1. ceturkšņa prognozes ir aizkavētas.

Nekonsekventā tarifu politika un baumas, kas ar to saistītas, 2025. gada 2.–3. ceturksnī izraisīja būtisku tirgus svārstīgumu. Pašlaik šķiet, ka tarifu politikas virziens ir stabilizējies, kas nākotnē varētu mazināt cenu svārstības.

Samazinoties procentu likmēm un pieaugot būvniecības pasūtījumu atlikumam privātmāju segmentā, tiek prognozēts, ka koksnes pieprasījums 2026. gada būvsezonā pieaugs, salīdzinot ar 2025. gadu. Līdzīgi kā ES tirgū, arī ASV ražotāji ir samazinājuši ražošanas jaudas, un krājumu līmenis ir zems. Straujš pieprasījuma kāpums var izraisīt cenu lēcienus, jo piegādātāji nevarēs pietiekami ātri pielāgoties jaunajiem tirgus apstākļiem.

03 ES – TĒRAUDA TIRGUS

Austrijā nākamgad nodevu likmes plānots palielināt par 7,7%, Beļģijā par 20%, Nīderlande pāries no laika uz nobrauktā attāluma sistēmu, kā rezultātā EURO VI 1. klases kravas automobiļiem, kas gada laikā nobrauc 50 000 km pa maksas ceļiem, nodeva palielināsies 7 reizes. Polijai jāpielāgo nacionālā e-TOLL sistēma ES direktīvām un jāpiesaista nodevu aprēķins emisiju klasēm, balstoties uz VECTO rezultātiem.

Eiropas Komisija jau ir uzsākusi pārkāpuma procedūru pret Poliju kavēšanās dēļ, un izmaiņas tiek gaidītas 2026. gada 1. ceturksnī. Nesen, novembrī, arī Latvijas parlaments nobalsoja par ceļu nodevu palielināšanu 2026. gadā. Kopā ar pakāpeniskā pieejas perioda noslēgumu un ES emisiju tirdzniecības sistēmas (ETS) pilnas (100%) piemērošanas uzsākšanu 2026./2027. gadā kuģiem virs 5000 GT, šie faktori norāda, ka auto un jūras transporta uzņēmumiem pieaugs ekspluatācijas izmaksas. Līdz ar to mēs prognozējam, ka loģistikas izmaksām 2026. gada 1. ceturksnī būs augšupejoša tendence.